Dažkārt mēdz runāt par sliktu noskaņojumu vai ka ir sakrājies stress, vēl citreiz - ka vienkārši trūkst enerģijas. Dažreiz tu smejies, ja kāds pakrīt, jo tas uz mirkli liek aizmirst par savām nedienām, bet dažkārt pati kļūsti par cēloni citu paklupšanai. Šoreiz par to, kas slēpjas aiz vārdiem un cilvēciskās mijiedarbības, kura nevis spēcina, bet tieši otrādi, vājina jeb toksiskie stāvokļi sevī un citos.

Toksisks cilvēks – egoists, kuram liekas, ka viņš tajā neko nevar mainīt. Viņš citus cilvēkus uztvers kā instrumentus un līdzekļus, lai apmierinātu kādas savas vajadzības. Šeit gribu izcelt, ka nav cilvēku, kuri kaut reizi nebūtu bijuši toksiski. Tas savā ziņā pieder pie lietu dabas. Jautājums, ko mēs ar šo toksiskumu darām. Vai atpazīstam? Vai gribam mainīt? Rast risinājumu?

Savā astropsiholoģes praksē gadu gaidā esmu novērojusi, ka mēs pamanāmies sastrīdēties, apvainoties un dusmoties uz otru, tā arī neizrunājot savas neapmierinātības cēloni. Uz jautājumu - vai esat par to runājuši? Visbiežāk saņemtās atbildes ir: es to esmu jau simtām reižu teikusi; manī neklausās; mani ignorē; tam tāpat nav jēgas u.tml. Vienvārdsakot, rodas priekšstats, ka mēs esam aizmirsuši runāt par būtisko un neērto, to kas mūs patiesi satrauc. Šajā rakstā par to, kā komunicēt par tēmu, kas otram 100% nepatiks jeb grūtās sarunas.

Kas ir meditācija?

Citēšu fragmentu no OSHO "Meditation The First and Last Freedom":

"Meditācija ir vērošana. Tas, tieši ko tu vēro, ir maznozīmīgi. Tu vari vērot kokus, tu vari vērot upi, tu vari vērot mākoņus, tu vari vērot bērnus spēlējamies. Vērošana ir meditācija. Tas ko tu vēro nav svarīgi; objekts nav mērķis. Meditācija ir tavas novērošanas spējas kvalitāte, tavas apzinātības kvalitāte.

Atceries vienu lietu: meditācija nozīmē apzināšanos. Lai arī ko tu darītu ar apzinātību, tas kļūs par meditāciju. Tas, tieši ko tu dari, vispār nav jautājums, bet gan kvalitāte, ko tu ienes šajā darbībā. Staigāšana var būt meditācija, ja tu esi pilnībā apzināts (modrs, uztverīgs, "šeit un tagad" stāvoklī). Sēdēšana var būt meditācija, ja tu sēdi pilnībā apzināts. Putnu klausīšanās ar būs meditācija, ja tu klausīsies ar apzinātību. Tikai klausīšanās sava prāta radītajā iekšējā troksnī var būt meditācija, ja tu paliec nomodā (uzmanīgs, vērīgs, apzināts) un vērojošs. Visa būtība ir: tu nedrīgsti iemigt. Tad, viss ko tu dari ir meditācija." 

No savas puses piebildīšu, ka meditācija ir arī mūsu iekšējā (prāta, apziņas) higiēna. 

Ja būtu jānoformulē svarīgākais apzinātas dzīves dzīvošanai, tad noteikti saraksta augšgalā būtu, dzīvot dzīvu dzīvi, ar pilnu apziņu, ka neviens cits, izņemot mūs pašus to nevar padarīt ne labāku, ne sliktāku. Bet tīri praktiski, kas ir tas, ko varam sākt darīt šodien, lai tiešām mēs dzīvotu savu autentisko dzīvi? Šoreiz stāsts būs par pašu svarīgāko un vienkāršāko, ko varam savā labā paveikt.

Katra diena ir kā atsevišķa, maza dzīve ar tās sākumu un beigām. Katra nakts, kad mēs dodamies miega valstībā, ir kā maza nāve, kad mūsu ķermenis diktē, laiks atpūsties, atjaunoties, rīt būs atkal jauna diena ar saviem sākumiem, uzdevumiem, izaicinājumiem un iespējām. Rītdienas kvalitāti un uzdevumus noteiks iepriekšējās dienās paveiktais un tas, kā mēs noslēgsim šo dienu.